Mūris

Kā pretinieks rīkojas

Mūris grib, lai saruna beigtos un nekas nebūtu jāpaskaidro. Īsas atbildes ir veids, kā kontrolēt, kas tiek pastāstīts: plecu paraustīšana, „varbūt“, plakans „nezinu“. Katra no tām atdod darbu atpakaļ tev. Tu aizpildi klusumu, min, ko Mūris ar to domā, un uzdod vēl jautājumus, un uz katru jautājumu, uz kuru var atbildēt ar vienu vārdu, tu saņem tieši vienu vārdu. Tas iedarbojas, jo klusums ir nepatīkams, un cilvēks, kuram tas traucē visvairāk, parasti sāk runāt, lūgties vai padoties.

Kā tas izklausās

• Varbūt.
• Nezinu. Kāpēc tu man to prasi?
• Ir, kā ir.

Kas palīdz

Mūris atveras, ja jautājums ir īsts un uz to nevar atbildēt ar plecu paraustīšanu. Uzdod atvērtus jautājumus, kas nāk no zinātkāres, nevis spiediena: ko Mūris domā vai kas šajā situācijā ir grūti, un tad gaidi. Ļauj pauzei ieilgt un neaizpildi to. Ja saņem kaut nedaudz, reaģē uz šo gabaliņu ar interesi, nevis pārej pie nākamā punkta. Saglabā vienmērīgu toni vairāku gājienu garumā un piedāvā Mūrim iespēju atbildēt vēlāk, ja tagad nav īstais brīdis. Pacietība un noturīga interese padara runāšanu drošāku par noslēgšanos.

Tu sakiMan nekur nav jāsteidzas. Kā tev tas izskatījās? Kad gribēsi pastāstīt, labprāt uzklausīšu.

Kas tikai pasliktina

Jo stiprāk spied, jo vairāk Mūris noslēdzas. Ātri jautājumi pēc kārtas, sūdzības par klusēšanu vai jautājumi, uz kuriem var atbildēt ar jā vai nē, dod Mūrim iespēju viegli atbildēt īsi vai iemeslu aiziet. Ja katru pauzi aizpildi ar saviem minējumiem, Mūrim pietiek piekrist ar vienu vārdu un neko nepateikt. Ja atbildi ar tādu pašu aukstumu, saruna beidzas, un tieši to Mūris gribēja.