Panikotājs

Kā pretinieks rīkojas

Panikotājam viss šķiet krīze, un tas ir no sirds. Atnāk maza problēma, un Panikotājs uzreiz pārlec trīs soļus uz priekšu līdz sliktākajam iznākumam. Panikotājs grib, lai kāds paņemtu šo paniku uz sevi un pasacītu, ka viss būs labi. Tas iedarbojas, jo bailes ir īstas, un bailes ir lipīgas. Tu vai nu sāc panikot līdzi, vai arī steidzies ar mierinājumiem un risinājumiem. Abos gadījumos uzmanība paliek pie iedomātās katastrofas, un īstā problēma, parasti daudz mazāka, tā arī netiek apskatīta.

Kā tas izklausās

• Tas visu sagraus.
• Vēl šis klāt visam pārējam? Es netikšu galā.
• Ko man tagad darīt? Saki, ko man darīt.

Kas palīdz

Panikotājs baidās no mierīga, faktos balstīta skatījuma uz situāciju: tāda, kas atsakās piekrist, ka tā ir katastrofa, un atgriež Panikotāju pie īstās, mazākās problēmas. Atzīsti, ka Panikotājam ir bail, un tad vienkārši izklāsti faktus. Nosauc, kas tiešām ir noticis un kas nav. Pajautā, kāds ir pirmais konkrētais solis, un ļauj atbildēt Panikotājam. Panika atgriezīsies, vairāk nekā vienu reizi. Katru reizi runā lēni un nosvērti un atkārto tos pašus faktus. Parasti vajag vairākus mierīgus gājienus, līdz problēma beidzot redzama tās īstajā izmērā.

Tu sakiRedzu, cik ļoti tu uztraucies. Pagaidām viens termiņš ir nokavēts par vienu dienu. Ar ko mēs varam sākt jau šodien?

Kas tikai pasliktina

Panika kopā ar Panikotāju apstiprina, ka katastrofa ir īsta. Ja aicini nomierināties vai saki, ka tas ir pārspīlēti, Panikotājam rodas sajūta, ka bailes tiek noniecinātas, un spirāle griežas vēl augstāk. Ja pārņem vadību un visu atrisini otra vietā, Panikotājs mācās, ka panika padara darbu. Ja to atmet ar „Viss ir kārtībā“, tu apej īsto problēmu, un Panikotājs to zina.