Gaslaiteris

Kā pretinieks rīkojas

Gaslaiteris grib, lai par atzītu patiesību kļūtu Gaslaitera notikumu versija. Kad tu atgādini par kaut ko, kas notika, Gaslaiteris to noliedz, saka, ka tu atceries nepareizi, vai pārvērš tavas bažas par pierādījumu, ka tu visu uztver pārāk jūtīgi. Tavs pārmetums Gaslaiteri it kā sāpina, un tev šķiet, ka pacelt šo jautājumu bija netaisnīgi. Tas iedarbojas, jo temats klusi mainās. Tu nāci runāt par notikumu, bet tagad strīdies par savu uzticamību, un ar katru papildu aizstāvēšanos tava pārliecība izskatās arvien vājāka.

Kā tas izklausās

• Tā nemaz nebija.
• To es nekad neteicu. Tu liec man mutē vārdus.
• Tu tiešām atkal sāc par šo? Pēc visa?

Kas palīdz

Konkrēti fakti, mierīgi pateikti, ir tas, ko Gaslaiteris nevar noraidīt. Nosauc datumu, ziņu, precīzos vārdus un runā vienmērīgā balsī. Tev nav vajadzīga Gaslaitera piekrišana, ka tava atmiņa ir laba. Atsaucies uz fiksētajiem faktiem un pārej pie tā, kas notiks tālāk. Kad Gaslaiteris novirza sarunu, atgriezies pie tā paša fakta, nepaceļot balsi un nepievienojot emocijas, un, ja vajag, atkārto to vairāku gājienu garumā. Jau pa ceļam fiksē vienošanās rakstiski. Noturīgs fakts noliegumam nedod, pret ko atspiesties.

Tu sakiTavā 12. datuma ziņā rakstīts, ka tu to atsūtīsi piektdien. Par atmiņu es strīdēties negrasos. Kad es to saņemšu?

Kas tikai pasliktina

Strīds par tavu atmiņu tikai pasliktina situāciju, jo tieši šo strīdu Gaslaiteris grib. Emocijas ļauj Gaslaiterim to visu nosaukt par jūtu jautājumu. Gari paskaidrojumi, daudz piemēru reizē vai apsaukāšana par melkuli dod Gaslaiterim vairāk, ko noliegt, un iemeslu tēlot aizvainojumu. Atvainošanās, lai nomierinātu gaisotni, ļauj Gaslaitera versijai palikt spēkā.