Kompromiss

Kas tas ir

Kompromiss atrodas pa vidu: tajā ir vidēji daudz pašapliecināšanās un vidēji daudz pretimnākšanas. Tu neuzstāj uz visu, ko gribēji, un neatdod visu. Tā vietā tu meklē apmaiņu, ko var pieņemt abas puses: cenas ziņā satiekamies pusceļā, šo nedēļas nogali tu, nākamo es, es izdarīšu šo, ja tu izdarīsi to. Godīgums un ātrums tajā ir svarīgāki par perfektu iznākumu. Daudzi to izvēlas, jo tas šķiet nobriedis un taisnīgs un jo tas izbeidz nesaskaņas, pirms tās sakarst. Tā ir ikdienišķā vienošanās valoda, un lielākā daļa cilvēku tai uzticas, divreiz nedomājot.

Kā tas izklausās

• Varbūt satiekamies pa vidu?
• Sestdien varu es, ja svētdienu uzņemies tu.
• Nedaudz piekāpsimies un beidzot to nokārtosim.

Kur tas palīdz

Kompromiss ir pareizā izvēle, kad abām pusēm ir pamatotas prasības, līdzīga ietekme un maz laika. Tas atrisina nesaskaņu, pirms tā aprij visu vakaru. Tas labi der, kad mērķi ir svarīgi, bet nav ilgu sarunu vērti, piemēram, rēķina dalīšanai vai braukšanai pie stūres pārmaiņus. Tas ir labs pagaidu risinājums, kad pilnam risinājumam vajag vairāk laika, nekā tev šodien ir, un spēcīgs rezerves variants, kad kopīga risinājuma meklēšana ir iestrēgusi vai ass spiediens kaitētu attiecībām. Cilvēki uzticas kompromisam, jo darījums ir atklāts: visiem redzams, ko katra puse atdeva un ko ieguva.

Ko tas tev maksā

Vidusceļš ne vienmēr ir labākā atbilde. Ja viens plāns ir acīmredzami labāks, tā dalīšana uz pusēm var atstāt abām pusēm kaut ko, kas neder nevienai: īsāks ceļojums un lētāka mašīna var neiepriecināt ne vienu, ne otru pusi. Kompromiss var arī apiet jautājumu par to, kas katrai pusei patiesībā vajadzīgs, tāpēc tā pati problēma atgriežas nākamajā mēnesī. Un to ir viegli izmantot. Ja kāds zina, ka tu nāksi pretī līdz pusceļam, pietiek sākt no tālākas pozīcijas, un šī sākuma nostāja klusi nosaka, kur atrodas vidus. Laika gaitā tu vari pamanīt, ka atkal un atkal atsakies no lietām, kas tev bija svarīgas, tikai lai panāktu vienošanos, kas izskatās godīga.

Kā iziet ārpus ierastā

Pirms piedāvā vidusceļu, uzdod vēl vienu jautājumu par to, kāpēc katra puse grib to, ko grib. Dažreiz atbilde atklāj variantu, kas abām pusēm dod vairāk. Izlem savu robežu jau pirms sarunas, lai pārliecināts sākums no otras puses tevi pāri tai neaizvilktu. Kad kāds sāk ar galēju skaitli, nesatiec to pusceļā: nosauc savu skaitli ar saviem argumentiem un uztver otras puses skaitli kā vienu viedokli, nevis sākumpunktu. Un pamani, ko tu atkal un atkal atdod. Ja tas vienmēr ir tavs laiks vai tava atpūta, tā jau ir tendence, par kuru vērts runāt atklāti, nevis atkal dalīt uz pusēm.