Konkurence

Kas tas ir

Konkurence nozīmē likt savu nostāju pirmajā vietā un panākt, lai to pieņem. Tu pasaki, ko gribi, pamato to un turpini uzstāt, kad saskaries ar pretestību. Tajā ir daudz pašapliecināšanās un maz pretimnākšanas: tajā brīdī tavs iznākums ir svarīgāks par to, cik ērti jūtas pārējie. Tas gan nenozīmē, ka šis stils ir naidīgs. Lielākajai daļai cilvēku, kas sāk ar konkurenci, lieta vienkārši ļoti rūp, viņi domā ātri un necieš neatrisinātas problēmas. Tu vari to izmantot visur vai tikai vienā dzīves jomā: daudzi, kas mājās piekāpjas, uzreiz nostājas stingri, tiklīdz uz spēles ir termiņš vai taisnīguma jautājums. Spiediena brīdī tieši šī reakcija rada sajūtu, ka tu rīkojies.

Kā tas izklausās

• Es tevi dzirdu, bet mana atbilde joprojām ir nē.
• Tas jāizlemj šodien, un, manuprāt, mums jārīkojas šādi.
• Tas bija mans darbs, un es gribu, lai to atzītu par manu nopelnu.

Kur tas palīdz

Konkurence ir pareizā izvēle, kad uz spēles ir kas svarīgs un laika ir maz. Ārkārtas situācijā kādam ir jāizlemj, un skaidra balss palīdz visiem. Tā tevi pasargā, kad kāds tevi izmanto: kad tavu darbu piesavinās kāds no kolēģiem, kad dzīvokļa remonts nedēļām tiek ignorēts vai kad kāds no draugiem atkal pārkāpj robežu, ko tu jau skaidri nosauci. Tā ir arī godīga izvēle, kad tev ir princips, ko tu neiemainīsi, piemēram, drošība vai taisnīgums, un šķietams vidusceļš tikai atliktu to pašu cīņu. Turklāt tas nozīmē, ka tev reti kāds kāpj uz galvas.

Ko tas tev maksā

Cena parasti parādās vēlāk, attiecībās. Cilvēki, kas tev zaudē, bieži apklust, nevis turpina iebilst, tāpēc tu vari uzvarēt strīdā un tā arī neuzzināt, ko viņi patiesībā domāja. Laika gaitā daļa cilvēku vispār pārstāj nākt pie tevis ar problēmām. Spiediens arī izraisa pretspiedienu, un neliela nesaskaņa var pārvērsties sacensībā par to, kura puse pirmā atkāpsies. Tā kā tava uzmanība ir vērsta uz iznākumu, tu vari palaist garām informāciju, kas būtu mainījusi tavas domas. Un uz cilvēkiem, kas noslēdzas sevī vai jūtas aizvainoti, spiediens neiedarbojas. Tas tikai iemāca viņiem no tevis izvairīties.

Kā iziet ārpus ierastā

Saglabā skaidrību un papildini to ar zinātkāri. Pēc savas nostājas paušanas uzdod vienu īstu jautājumu par otras puses nostāju un noklausies atbildi līdz galam, tikai tad runā. Vienā teikumā atkārto, ko dzirdēji: cilvēki manāmi atmaigst, kad jūt, ka viņus saprot, un tev tas neko nemaksā. Jau iepriekš izlem, no kuriem punktiem neatkāpsies un kurus varētu iemainīt, lai nav jāaizstāv viss ar pilnu jaudu. Pieskati arī tempu. Ja runā arvien ātrāk un skaļāk, palēnini un pazemini balsi, jo mierīga stingrība pārliecina labāk nekā spriedze. Un pēc uzvaras kādā jautājumā vēlāk vēlreiz parunā ar otru pusi, lai nesaskaņa neatstātu aiz sevis klusu aizvainojumu.