Sāpinātais draugs

Kā pretinieks rīkojas

Sāpinātais draugs nespēlē spēli. Tu nodarīji Sāpinātajam draugam sāpes, un Sāpinātais draugs grib zināt, ka draudzība tev joprojām ir svarīga, un grib to redzēt darbos, nevis dzirdēt argumentos. Sāpinātais draugs runā klusi, saka, ka nedusmojas, un aicina par to aizmirst. Tieši tas padara situāciju grūtu, jo nav pret ko atspiesties. Ja tu skaidro, otrs cilvēks dzird attaisnojumus. Ja tu notici vārdiem un ej tālāk, Sāpinātais draugs secina, ka tu tā arī nesaprati. Miers ir īsts, un tikpat īstas ir sāpes zem tā.

Kā tas izklausās

• Es nedusmojos. Es tikai nevaru beigt domāt, kāpēc es to uzzināju no kāda cita, nevis no tevis.
• Viss kārtībā. Tiešām. Aizmirsti, ka es kaut ko teicu.
• Neatvainojies tāpēc, ka es saviebos. Atvainojies, ja tiešām to redzi.

Kas palīdz

Sāpināto draugu aizsniedz patiesa, konkrēta atvainošanās bez jebkāda attaisnojuma. Nosauc, ko izdarīji, nosauc, ko tas otram cilvēkam maksāja, un pasaki, ka tev ir žēl. Tad apstājies. Nepievieno iemeslu pēc atvainošanās, jo jebkurš iemesls izklausās pēc aizstāvēšanās. Klusumu, kas seko, atstāj Sāpinātajam draugam. Ja seko pārbaude, paliec pie sava: atkārto, ka redzi notikušo, un pajautā, kas tagad no tevis ir vajadzīgs. Kad vairs nav no kā sargāties, Sāpinātais draugs bieži pirmais sniedz roku draudzībai.

Tu sakiTu to uzzināji no kāda cita, bet tev bija jādzird tas no manis. Piedod. Tas tevi sāpināja, un tās sāpes nodarīju es.

Kas tikai pasliktina

Savu iemeslu skaidrošana, lai cik patiesi tie būtu, izklausās pēc aizstāvēšanās. Atvainošanās kopā ar attaisnojumu ir sliktāka par nekādu. Ja notici, ka viss ir kārtībā, un ej tālāk, tas apstiprina Sāpinātā drauga bailes. Steidzinot otru cilvēku justies labāk, tu parādi, ka tev svarīgāks ir tavs komforts nekā otra cilvēka sāpes.